Valmieras novada pašvaldība 2024. gada Iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursā piešķīra finansējumu  EUR 1000 apjomā videoekskursijas “Hernhūtiešu vietas Valmieras novadā” filmēšanai. Videoekskursijā mācītājs un vēsturnieks Gundars Ceipe ved skatītājus ceļojumā pa hernhūtiešu vietām Valmieras novadā un arī pa pāris vietām Smiltenes novadā. Projekta īstenotāji ir “Hernhūtiešu kustības izpētes domubiedru grupa” Jāņa Skulmes vadībā un projekta koordinatore Ingrīda Briede. Videomateriāla filmēšanu, montāžu un pēcapstrādi nodrošina filmu studijā “Motion Media Park”.

1817. gadā Brāļu draudžu kustība sasniedza savas darbības virsotni. Kustība aptvēra vairāk nekā 30 draudzes, bija uzcelti apmēram 100 saiešanas nami un dalībnieku skaits Vidzemē sasniedza 20 000 cilvēku.  Valmiera bija viens no Brāļu draudžu garīgajiem un administratīvajiem centriem. Te bija Brāļu draudzes kustības sākums Latvijā.

Gatavo videomateriālu paredzēts ievietot Valmieras muzeja un bibliotēkas tīmekļvietnē. Bibliotēkas Novadpētniecības platformā izveidots šķirklis “Brāļu draudzes novadā”, kur tiks vienkopu atrādīti ar tēmu saistīti dokumenti, tai skaitā audiovizuālie mediji.  Videomateriālu paredzēts izplatīt arī skolām un publicēt Valmieras pašvaldības YouTube kontā. Tādejādi vairāk Valmieras novada un Latvijas iedzīvotāji varēs uzzināt par Brāļu draudžu darbību, to pienesumu latviešu nācijas tapšanā un ceļā uz valstisku neatkarību.

Lielākajā daļā videomateriāla tapšanas laikā apmeklētajās vietās no hernhūtiešu laikiem vairs nav saglabājies nekas, par šo vietu nozīmi stāsta vairs tikai seni attēli, arhīvu un muzeju materiāli un atmiņu stāsti par to, kas reiz šeit bijis. Uzteicami, ka Valmieras pilsētā par hernhūtiešu pagātni vēsta ielu nosaukumi – Gaides iela atgādina par Gaides saiešanas namu, bet Diakonāta iela par diakonātu, kas reiz atradies tur, kur tagad atrodas šī iela.

Videoekskursija aizsākās Rinģu saiešanas namā Smiltenes novadā, kas ir viens no retajiem saglabātajiem Brāļu draudzes saiešanas namiem. Lai gan projekta nosaukums ir “Brāļu draudžu vietas Valmieras novadā”, šis ir izņēmums, jo bija svarīgi videomateriālā iekļaut kadrus no Brāļu draudzes saiešanas nama, lai kaut mazliet sniegtu ieskatu, kāda bija šo namu arhitektūra un kāda noskaņa tajos valdīja.

Rinģos regulāri notiek Brāļu draudžu saiešanas, arī dažādi koncerti. Arī filmēšanas dienā – 27. jūlijā Rinģos risinājās Kambara svētki ar kopīgām dziesmām, lūgšanām un dalīšanos Dieva Vārdā gūtajās atziņās.

Pirmā apstāšanās vieta Valmieras novadā ir Vecdaudži Trikātā, netālu no Brenguļiem,  kur reiz atradies saiešanas nams. Mājas saimniece Ilze Dauvarte video ekskursijā pastāsta par savas dzimtas saistību ar hernhūtiešiem. Viņa no saviem senčiem mantojumā saņēmusi arī senus hernhūtiešu rokrakstus.

Tālāk ekskursija aizved uz vietu Valmierā, kur reiz atradies Gaides saiešanas nams, bet tagad uzstādīts piemiņas akmens. Kauguru ciema Gaides saiešanas nams 1924. gadā, kad tika uzsākta  Latvijas kultūras pieminekļu saraksta sastādīšana, kļuva par pirmo valsts aizsargāto pieminekli Latvijā. Nākošā pietura ir piemineklis Kauguru nemieros bojā gājušajiem, kas atrodas Valmierā, Cēsu ielā. 1802. gadā notikušie Kauguru nemieri bija viens no iemesliem, kāpēc 1819. gadā cars Aleksandrs I pieņēma likumu par zemnieku brīvlaišanu Vidzemē. Nemieros iesaistītie zemnieki bija saistīti ar hernhūtismu.

Filmēšanas grupa paviesojās arī kādreizējā Jērakalnā Gaujas krastā. Tagad tur atrodas Diakonāta iela. Jērakalnā atradās savulaik tuvu un tālu slavenas Vidzemes brāļu draudzes centrs – seminārs, saiešanas nams, kā arī diakonāts (draudzes palīgmācītāja dzīvojamā māja un saimniecības ēkas).

Filmējot Valmiermuižā tika pieminēta muižas kādreizējā saimniece un īpašniece ģenerāliene Magdalēna Elizabete fon Hallarte, kas bija latviešu zemnieku labdare un hernhūtiešu kustības atbalstītāja.

Nākošā filmēšanas vieta ir Tētiņu kapi, kas ir kādreizējo hernhūtiešu sludinātāju apbedījumu vieta. Šie ir unikāli kapi, veidoti kā parasti tika veidoti hernhūtiešu kapi – kapu plāksnes ir nevis stāvus, bet guļus, iezīmējot kapa vietu. Latvijā šādi kapi ir vienīgie.

Filmēšanas diena noslēdzās tagadējās Jaunveiķu mājās, kur reiz atradusies diakona māja un hernhūtiešu meiteņu skola, kas sniegusi augsta līmeņa izglītību.

Šobrīd noris videomateriāla montāžas darbi, lai rudenī tas būtu pieejams visiem interesentiem.

Informāciju sagatavoja:
projekta koordinatore Ingrīda Briede, foto Jānis Skulme.