2024. gada 1. maijā savu Dimanta kāzu jubileju nosvinēja Zigurds un Sandra Lāči. Atminoties laiku pirms vairāk nekā 60 gadiem, Sandra stāsta: “Mācījos Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas 11. klasē, un mūs iepazīstināja mana klasesbiedrene Ruta. Tad 1. maijā sekoja laivu brauciens pa Gauju no Valmieras līdz Carnikavai, un tā jau arī aizsākās mūsu draudzība.”
Zigurds mācījās Elektromehāniskā tehnikumā un strādāja VEF rūpnīcā, savukārt Sandra strādāja bērnudārzā un mācījās angļu valodu. Draudzības posms ilga divus gadus, 1964. gada 1. maijā pāris apprecējās. 1966. gadā piedzima pirmā meita Agnese, 1970. gadā dēls Indars. Gadu pēc dēla piedzimšanas Sandra sāka strādāt Latvijas Radio, kas palika viņas darba vieta līdz pensijai. Zigurds bija sakarnieks Telefonu tīklos, vēlāk “Lattelecom”.
Vēlāk, 1971. gadā abi iegādājušies lauku māju Skaņkalnes ciemā, kur sākumā brauca brīvdienās un atvaļinājumā. Sandra stāsta: “Mums bija motocikls ar blakusvāģi, braucām visi četri un vēl mazs sunītis. Vasarās mamma ar tanti palika pie bērniem, mēs braucām uz darbu Rīgā, bet brīvdienās atpakaļ.”
Zigurds nodarbojas ar biškopību, rūpējas, lai būtu malka, stāda kartupeļus. Kopš abi ir pensijā, pārsvarā dzīvo laukos. Visu nepieciešamo izaudzē paši, āboli, piemēram, netrūkst vēl tagad.
Ar draugiem daudz ceļots – pabūts Igaunijā, Lietuvā un citviet Eiropā, arī Amerikas Savienotajās Valstīs, izstaigāti Karpati, protams, apceļota Latvija.
Dēls Indars septiņu gadu vecumā atveidoja galveno lomu filmā “Puika”, kas tapusi pēc Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības stāstu krājuma “Baltā grāmata”. Tagad viņš un vedekla ir ārsti, meita Agnese – filoloģe un ar vīru ir uzņēmēji tūrisma firmā. Zigurdam un Sandrai ir pieci mazbērni: Linards ir mākslinieks, Rihards – zobārsts, Elza studē medicīnu, Lauris ieguvis juridisko izglītību, ar sievu ir uzņēmēji, un Elīna absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, tagad studē doktorantūrā, viņas vīram – divas augstākās izglītības. Lāču ģimenei prieka brīžus sagādā arī seši mazmazdēliņi, vecākais nupat beigs 1. klasi, un viena mazmazmeitiņa.
Zigmunds ar Sandru stāsta, ka abiem patīk Mazsalaca, Valmiera, viņi bieži brauc uz koncertiem, teātri. Ikdienā Sandra kopj puķes un sakņu dārzu. Vasarā māja ir pilna ar mazmazbērniem, mazbērniem, bērniem un arī suņiem.
Tā kā Skaņkalnes mājām tuvu ir Salaca un Burtnieks, dēls ar mazdēlu tur bieži dodas makšķerēt zivis.
Ziemā abi ir aktīvi – slēpo ar distanču slēpēm gar Salacu, ir bijuši slēpot kalnos gan Čehijā, gan Itālijā un kalnu skaistumu izbaudījuši kopā ar mazbērniem.
Kā paši saka, abi jūtas vēl žirgti, ja tikai nebūtu tie gadu skaitļi. Kopā būts gan priekos, gan bēdās, ikdienā gadās pa kādai domstarpībai, bet bez tā jau nebūtu interesanti. Galvenais ir pacietība, kas ļauj nodzīvot tik ilgus gadus laulībā. Kā Dimanta pāris atzīst, laime tomēr abiem bijusi vienmēr līdzās!
“Laime ir sirdi pret sirdi dot, sev prieku cita priekā iemantot, saprast, ka pasaulē šajā esi vajadzīgs!” saka Zigurds un Sandra Lāči.
Sirsnīgi sveicam Dimanta pāri nozīmīgajā kāzu jubilejā un vēlam labu veselību, saticību un laimīgus brīžus arī turpmāk!