Sveicam Viku 85. jubilejā!

Vikam 85

1. aprīlī 85. jubilejā suminām mūsu novadnieku, ievērojamu personību, dzejnieku, rakstnieku, tulkotāju, dziesmu tekstu autoru un sava ceļa gājēju Viku.

Viks, īstajā vārdā Viktors Kalniņš, dzimis 1939. gadā 1. aprīlī Rīgā, Grīziņkalnā strādnieku ģimenē. Skolojies Rīgas 38. pamatskolā un 2. pamatskolā, kuru drīz pārdēvēja par Rīgas 24. vidusskolu. Beidzis Rīgas 7. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu.

Strādājis par montētāju, atslēdznieku Rīgas radiorūpnīcā, vēlāk Rīgas telefona centrālē,  bijis arhitekta vietas izpildītājs Rīgas pilsētas izpildkomitejas celtniecības un arhitektūras nodaļā. Sācis studēt angļu valodu un literatūru Latvijas Universitātes (LU) Svešvalodu fakultātē, bet studijas pārtrauca dienests armijā. Pēc tam atkārtoti uzsācis un 1972. gadā pabeidzis studijas LU Svešvalodu fakultātē. Bijis kurjers bankā, docētājs LU Svešvalodu fakultātē, inženieris ZA Botāniskajā dārzā. Kopš 1974. gada profesionāli nodarbojas ar rakstniecību. Dzīvo Dikļu pagasta “Medniekos”, pats sevi dēvējot par Dikļos rezidējošu rīdzinieku.

Tāda varētu būt viņa saīsinātā biogrāfija, bet tas nebūt nav viss. Svarīgākais ir dzīves laikā paveiktie literārie darbi. Pirmais dzejolis “Pasaciņa” publicēts 1968. gadā žurnālā “Liesma”. Šim dzejolim pārtopot par dziesmu, Imants Kalniņš tam izraudzījās nosaukumu “Smilšu rausis”. Vika kontā ir vairāki dzejas krājumi. Viņš ir arī lielisku stāstu, noveļu, pasaku un dokumentālās prozas autors. Rakstījis scenārijus un libretus, kā arī tulkojis prozu un dzeju no angļu valodas. Te noderējusi viņa angļu filologa izglītība.

Īpaši aktīvi Viks darbojies bērnu literatūrā, kur par nozīmīgiem darbiem uzskatāmas grāmatas – “Sarežģītais zvirbulēns”, pēc kuras veidota arī multiplikācijas filma, “Klaids pasaku zemē”, “Dinīts nāk!” un “Zemūdens Bara lielā diena”, pēc kuras motīviem 1991. gadā tapusi pirmā latviešu pilnmetrāžas animācijas filma “Ness un Nesija”.

Vika pasaku varoņus ikviens var apciemot Dikļos, Vika pasaku parkā, kur mīt 28 viņa pasaku varoņi – Sarežģītais zvirbulēns, Ness un Nesija, Rūņu Dūķītis, Čengurs, Tīdžerēns Ņuks un citi.

Neatņemama Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļa vairāk nekā 50 gadu garumā ir populārās un iemīļotās Imanta Kalniņa dziesmas ar Vika vārdiem. Ar viņa tekstiem sacerētas arī daudzas populāras U.Stabulnieka, Z.Lorenca, J. Līvmaņa, Ē.Ķiģeļa, V.Kaminska, J.Kulakova u.c. komponistu dziesmas. Krājumā “Dziesma, ar ko tu sāksies?” apkopoti Vika rakstītie dziesmu teksti.

Ar Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa dziesmām iestudētas vairākas teātra izrādes – Liepājas teātŗī “Princis un ubaga zēns” un “Trīs musketieri”, bet Valmieras teātrī – N. Gogoļa “Precības”. Viks ir libreta autors I. Kalniņa rokoperai “Ei, jūs tur!”, sarakstījis scenārijus satīriskajiem TV raidījumiem “Pie mums viesos – Malēnijas TV” un vairākām dokumentālajām filmām, arī filmai “Imants Kalniņš”. Pēc 1982. gada pārsvarā pievērsies bērnu literatūrai, rakstījis stāstus un dokumentālus tēlojumus. 2009. gadā iznāca viņa poēma “Katoliete”, 2014. gadā – dzejas krājums “ej tvirt”, 2017. gadā – “Maziņā”, bet 2021. gadā izdots “Lecīgais burkāns un citi indiāņi”. Radošā darbība turpinās, jo autoram vēl ir daudz ko teikt saviem lasītājiem.

Vika dzejai raksturīga rotaļīga attieksme pret valodu, dažādu leksikas slāņu kombinēšana un savdabīga pasaules izjūta. Darbu noskaņa allaž sasaucas ar paša iekšējo būtību.

Dzīves laikā saņemti arī vairāki literārās darbības novērtējumi – Pastariņa prēmija par darbu “Zemūdens Bara lielā diena” un pirmā Anša Lerha-Puškaiša literārā prēmija par grāmatu “Dinīts nāk!”. Par grāmatu “Pakrastnieki” piešķirta Latvijas Literatūras gada balva, bet par dziesmu ciklu “Cilvēks, kas smejas” piešķirta Autortiesību bezgalības balva. 2020. gadā par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā Viks saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons”.

“Viks ir viens no tiem cilvēkiem, kuri šeit, Latvijā, šeit, uz Zemes, ir nomodā, saglabā mieru un spriešanas spējas, kamēr tik daudzi kā apmāti skrien pakaļ mantai, slavai vai kārtējam sauklim. Stabila sala ar savu starojumu. Kad šādu salu starojums saslēdzas kopējā gaismas laukā, tad tautai ir inteliģence. Latviešiem tāda top. Garā stipru cilvēku savienība, kuru vada sirdsapziņa un atbildības jūtas,” tā par Viku 1986. gadā žurnālā “Liesma” rakstīja Jānis Baltvilks.

Savukārt pats Viks uzskata, ka dzīve ir pārāk liela dāvana, lai to izniekotu, un tādēļ: “Dzīvi vajag nodzīvot tā, lai tā izplaukst kā zieds.” Vēlam radošas veiksmes, stipru veselību un dzīvesprieku!

Avots: www.literatura.lv