Lodes pagasts

Pagasta platība: 63,8 km², sauszeme 62,7 km, ūdens: 1,2 km²

Lodes pagastā ir aptuveni 340 iedzīvotāju no tiem 60% ir seniori.

Lodes pagasts atrodas Vidzemes ziemeļrietumos un ir otrais visvairāk uz ziemeļiem izvirzītākais pagasts Latvijā. 13.2 km līdz Rūjienai, 58 km – Valmiera. Pagasts robežojas ar Vilpulkas, Ķoņu un Ipiķu pagastiem, un Igaunijas Republikas Vilandes apgabala Abjas un Polli pagastiem, un tas ir viens no vismazākajiem pagastiem Latvijā

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā ir Lode un mazciems Arakste

Pagastam cauri tek Salacas baseinā ietilpstošā Rūjas upe ar tās pietekām. Pagasta teritorijā atrodas Laņģa ezers, vidējais dziļums 5,2 metri, maksimālais dziļums 18,0 m, 10,3 ha platībā krasta daļa apaugusi ar ezera meldriem un niedrēm, ūdens daļā lēpes un ūdensrozes. Ezera dzelmē mājo dažādu sugu zivis – līņi, asari, līdakas, plauži, kā arī vēži. Ezers ir iecienīta atpūtas vieta vietējiem iedzīvotājiem, un tuvējās apkārtnes un pilsētas iedzīvotājiem.

Vēsturiskā izcelsme

Pirmo reizi rakstītos dokumentos Lode minēta 1504.gadā, kad ordeņa mestrs Valters fon Platenbergs to izlēņo Hartvigam Plātem, tā uzrādīta Strubiča kartē , tātad bijusi tiem laikiem nozīmīga vieta.

Rūjienas novada ziemeļu daļā, kur pārsvarā bija meži ar nelielām tīrumu, pļavu un ganību platībām, bet maz iedzīvotājiem, 15.gs. kāds Stakelbergs dibināja muižu, kuru pazīstam kā Araksti. Tai bija arī citi nosaukumi: Arras, Araksti, Heriesmoise, Herkelshoff. Novadpētnieks Augusts Melnalksnis raksta, ka “araks” nozīmē reti apdzīvots, jo 11.gs. beigās un 12.gs. sākumā novada ziemeļu daļā starp igauņu Sakas zemi un latviešu Tālavu pēc nemitīgām sadursmēm novads bija “galīgi izskausts” un apaudzis ar nelielu mežu. Sākumā muiža piederējusi ordeņa Rūjienas pilij. Muižas centrs veidojies vietā, kur Krūmiņupīte satiekas ar Veserupīti, ir sākums Silupītei – Rūjas labajai pietekai.

Uzņēmējdarbība

Pagastā attīstīta tradicionālā lauksaimniecība – graudkopība, kartupeļu audzēšana, piena – gaļas lopkopība, aitkopība, biškopība.

Īpaši, tradicionāli un populāri pasākumi

Lodes pagasta svētki , kuri tiek svinēti ik pēc pieciem gadiem , pirmo reizi 2004. g., kad Lodei kā apdzīvotai vietai – 500 gadu

Apskates objekti

Urgu zviedru akmens atrodas pie pašas Igaunijas robežas ap 0,5 km no bijušās Urgu mājvietas un 3 km no Paleju mājvietas. Tā garums 3,9 m, platums 2,4 m, augstums 2,1 m, apkārtmērs 10,2 m, tilpums – nepilni 10 m3. Akmenī iekalti skaitļi “301” un “1800”, krusts un trijstūris. Akmenim nošķelta viena mala un gals. Akmens ir daļēji apaudzis ar sūnām un skaisti iederas mežainajā purva ainavā. Akmens nolaidenajā pusē ir arī dabiski ielūzis dobums, kas bijis par iemeslu kādas teikas izcelsmei. Teikas un nostāsti par Urgu zviedru akmeni saistās ar zviedru kara laikiem. Akmens esot kalpojis par sēdekli zviedru karalim un visur ar ragavām iejūgtiem daudziem zirgiem vadāts līdzi karaļa svītai.

Mīlestības akmens atrodas Arakstes muižas parkā Arakstes upītes malā. Tā garums 4,7 m, platums 2,7 m, augstums 2,5 m, apjoms ap 16 m3. Akmens pilnībā atrodas virszemē. Tipisks Vīborgas rapakivi granīts, vīborgīts.

Kalnalammiku upurakmens atrodas Rūjas palienas malā, nepilnus 100 m uz dienvidiem no Kalnalammiku mājām. Šo akmeni 1978. gadā atklāja Valmieras novadpētniecības muzeja ekspedīcija. Tā garums 5,4 m, platums 2,8 m, augstums 0,5 – 1,2 m. Augšpusē izveidoti 30 iedobumiņi. Laukā ap akmeni, starp akmeni un upi, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas spriežot pēc nedaudzajām atrastajām trauku lauskām, veidojies mūsu ēras 2.g.t. pirmajos gadsimtos. Kalnalammiku Upurakmens pieskaitāms pie visā Eiropā un ārpus tās robežām izplatītā dobumakmeņu tipa.