Ķoņu pagasts

Platība: 8764.7 ha (lauksaimniecībā izmantojamās zemes 49.4%, meži 37.2%).

Iedzīvotāju skaits: 610 (01.01.2021., www.pmlp.gov.lv

Robežojas ar Naukšēnu, Vilpulkas, Lodes pagastiem, Rūjienas pilsētu, Igauniju.

Ģeogrāfiskais novietojums

Ķoņu pagasts atrodas Vidzemes ziemeļos. To šķērso valsts reģionālie autoceļi – P17 Valmiera-Rūjiena-Igaunijas robeža (Unguriņi), P21 Rūjiena-Mazsalaca, P22 Valka-Rūjiena.

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā: Eriņi

Ar ko īpašu izceļas un ir atpazīstams pagasts

Ar Ķoņu kalnu, ar Baltijas ceļa piemiņas zīmi Unguriņos uz Latvijas un Igaunijas robežas, ar Ķoņu dzirnavām.

Pagasta vēsturiskā izcelsme

Ķoņu pagasta teritorija izveidojusies no Ķoņu un Dīķeru muižas. Ķoņu muižu poļu laikos (1561.g.) dibinājis Pešovskis kāda zemnieku ciema vietā. Ordeņa laiku zemesgrāmatā šis ciems saukts par Nouivenkull (tā ciems saukts igauņu valodā). Vēlāk muižu pārvaldījis Fārensbahs (pievienojis muižu Rūjienas stārastijai) un Dombovskis. No 1599. gada muiža piederējusi Hansam Kēningam (iespējams, ka muižas un pagasta nosaukums cēlies no viņa uzvārda). No 1818. gada muižu pārvaldīja ģenerālis Hermanis fon Erbens. 1820. gadā muiža nonāca Menzenkampfu ģimenes pārziņā. Ķoņu kalna Z piekājē, novada dižākās upes Rūjas labajā krastā jau senajos ordeņa laikos (15.gs.) tika izveidota muiža, kas saukta par Pūderkull (igauņu valodā „puder” – putras, „kull” – ciems). Poļu laikos (pēc 1561.g.) muižu valdījis Merčejevskis. 1592. gadā viņš muižu pārdevis Dīkeram (Dūhker) – no viņa uzvārda Dīķeru muiža arī ieguvusi savu nosaukumu. 1622. gadā muižu valdījis Vidzemes muižnieks Johans Dīkers, kurš bijis Zviedrijas armijas kaprālis, no 1840.gada tā piederējusi Ķoņu muižas īpašniekam Menzenkampfam. 1866. gada muižu teritorijā izveidoja Ķoņu un Dīķeru pagastu (1903.g. pievienots Ķoņu pagastam). 1935.gadā Ķoņu pagasta platība bija 5760 ha. 1945. gadā Ķoņu pagastā izveidoja Ķoņu un Dīķeru ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954.gadā Ķoņu ciemam pievienoja Dīķeru ciemu, 1975. gadā – daļu Rūjienas pilsētas lauku teritorijas no bijušā Rūjienas pagasta. 1990. gadā pagastu atjaunoja.

Apskates objekti

Ķoņu kalns, kas ir lielākais drumlins Austrumeiropā
Baltijas ceļa piemiņas zīme Unguriņos uz Latvijas un Igaunijas robežas
Ķoņu dzirnavas
Eriņu motortrase
Dīķeres muižas parks
Eriņu muiža
Kā arī iespēja nodegustēt kazas sieru un iepazīt saimniecību

Ievērojamas personības

Gustavs Klucis
Kārlis Kalnietis
Mārtiņš Virsis

Uzņēmējdarbība

SIA „Saktas ZS” (graudkopība, sēklas graudi)
SIA “Koksne” (kokapstrāde),
SIA “Helda” (mežizstrāde)
SIA “MS Sters” (kokapstrāde, mežizstrāde)
z/s “Druvas” (graudkopība, gaļas lopkopība),
z/s “Jaunkliņģeri” (graudkopība, gaļas lopkopība)
SIA “Pērles A. A. J.”
z/s “Tīrumkalni”
z/s “Kalnpaipuži”
z/s “Vijolītes”
z/s “Kalnkoņi” (piena lopkopība)
DUS „Akrona” (degvielas tirdzniecība).
Tāpat populāra ir amatniecība
Ķoņu dzirnavas (vilnas pārstāde, tūrisma pakalpojumi)
Ražo arī šokolādes konfektes, dažāda veida kazas sierus, smiltsērkšķu sulas

Īpaši, tradicionāli un populāri pasākumi

Baltijas ceļa atceres pasākums 23. augustā Unguriņu robežpunktā uz Igaunijas robežas kopā ar igauņiem un apkārtējo pilsētu un pagastu iedzīvotājiem
Ķoņu kalna svētki
Eriņu mototrasē tiek rīkotas sacensības