Platība: 8 041,9 ha

Iedzīvotāju skaits: 852

Matīšu pagasts robežojas ar Vecates, Burtnieku, Braslavas, Brīvzemnieku, Bērzaines un Dikļu pagastiem.

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā

Administratīvais centrs: Matīši
Lielākās apdzīvotās vietas: Matīši, Pučurga

Ģeogrāfiskais novietojums

Matīšu pagasts atrodas Tālavas zemnienes Burtnieku līdzenumā. Teritorijai raksturīgas senā ledāja veidotas reljefa formas – drumlini un osi. Lielākais no osiem atrodas uz dienvidiem no Matīšiem, un ieguvis Kulpkalna nosaukumu. Pagastā ir daudz lielu laukakmeņu, bet liela daļa pagasta robežas ir Burtnieku ezera krasta līnija. Tā piekrastē ir plaša, mitra, zāļaina josla, kā arī smilšaini sēkļi, kas ir pateicīga vieta zivju nārstam un ūdensputnu ligzdošanai. Cauri visam pagastam plūst Briedes upes pieteka Dronas upe.

Ar ko īpašu izceļas un ir atpazīstams pagasts

Matīšu pagastu par savu mājvietu izvēlējusies balto stārķu kolonija, kas izvietojusies senā lapegļu alejā autoceļa Valmiera-Matīši-Mazsalaca (P16) malā. Ornitologi to atzinuši par Eiropā vistālāk uz ziemeļiem esošo šo putnu ligzdošanas vietu, tiek minēts, ka stārķiem patīk Burtnieka ezera tuvums un bagātīgā barības bāze.

1865. gadā Jēkabkalnā, Matīšu pagastā, norisinājušies II Dziesmu svētki. Sagaidot 150 gadu jubileju, tika organizēts vērienīgs svētku pasākums. Jēkabkalns ir daļa no lielā, bijušā Bauņu muižas parka, kas piesaista ne tikai ar interesanto reljefu, dendroloģiskajiem stādījumiem, bet arī ar neparasti bagāto kultūrvēsturi.

Matīšniekiem par skaistu tradīciju kļuvis godināšanas pasākums “Gada cilvēks Matīšu pagastā”. Matīšu pagasta iedzīvotāji gan lieli, gan mazi aktīvi darbojas skolas un tautas nama pašdarbības kolektīvos.

Pagasta vēsturiskā izcelsme

Domājams, ka Matīšu nosaukums radies no Sv. Mateja, kura vārdā bijusi nosaukta koka baznīciņa. Līdz 17. gadsimta beigām tagadējā pagasta teritorija bija Burtnieku pilsnovada īpašums, bet Matīši pirmoreiz minēti tikai 1678. gadā pēc Matīšu draudzes nodibināšanas, kad no Burtnieku draudzes atdalīja 194 zemnieku mājas. 17.-19. gadsimtā pagastā bija Bauņu muiža, Mīlītes muiža un Pučurgas muiža. 20. gadsimta sākumā Bauņu, Mīlītes un Pučurgas muižas pagastus apvienoja vienā – Bauņu pagastā, un 1935. gadā tā platība sasniedza 9380 hektārus. 1945. gadā izveidoja Matīšu un Bauņu ciemu, bet četrus gadus vēlāk pagastu likvidēja. 1951. gadā Matīšu ciemam pievienoja Bauņu ciemu, bet 1990. gadā Matīšu ciems tika pārdēvēts par Matīšu pagastu

Apskates objekti

Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca, Jēkabkalns, Aleksandra Grīna piemiņas akmens, Kociņparks un Matīšu estrāde, balto stārķu kolonija, Pučurgas dižakmens

Īpaši, tradicionāli un populāri pasākumi

• Bērnu un jauniešu sadraudzības koncerts
• Lieldienas
• Tautas deju kolektīvu sadancošanas koncerts “Naktsputni” maija nogalē Matīšu estrādē
• Jāņu pasākums un Līgo balle Matīšu estrādē
• Matīšu pagasta vasaras sporta svētki
• Matīšu pagasta svētki katru gadu augusta pirmajā piektdienā, sestdienā un svētdienā
• Valsts svētku pasākums
• Ziemassvētku koncerts
• Gadumijas pasākums “Gada cilvēks”

• 

• 

• 

• 

• 

•