Ēveles pagasts

Platība: 9236,3 ha

Iedzīvotāju skaits: 477

Ģeogrāfiskais novietojums

Ēveles pagasts atrodas Tālavas zemienes Burtnieku līdzenuma austrumu malā – Sedas līdzenumā. Virsas augstums tā apkaimē sasniedz 80 metrus virs jūras līmeņa, bet augstākajai vietai (86,5 metri vjl.) dots Rukšu kalna nosaukums. Pagasta ziemeļaustrumu robežu veido Sedas upe, savukārt ziemeļrietumu – Sedas kreisā krasta pieteka Ošupīte, bet austrumos – Sedas kreisā krasta pieteka Šūnupe.

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā

Administratīvais centrs: Ēvele
Lielākās apdzīvotās vietas: Ēvele, Daksti, Ķempēni, Ķemere

Ar ko īpašu izceļas un ir atpazīstams pagasts

Ēveles pagastā ir īpaši aizsargājamie dabas objekti un arhitektūras pieminekļi. Ievērojamākie no tiem ir Ēveles muižas klēts, parks ar ezeru, Staišas ozols un Veitas vītols. Nozīmīgs objekts ir arī Ēveles baznīca, kurai skolēni radījuši arī izcilu mākslas darbu – no pogām veidotu baznīcas attēlu gleznā. Savukārt kapsētā mākslas pieminekļi – bijušajam Rīgas mēram, inženierim Robertam Garselim (autore E. Zvirbule) un Ansbergu ģimenei veltītais (autors G. Šķilters).

Ēveles pagasts var lepoties ar savu himnu. Tās autors ir novadnieks Ēvalds Siliņš.

Nelielais Ēveles pagasts ir bagāts ar talantīgiem, darbīgiem un radošiem cilvēkiem. Pagastā izveidojušās vairākas biedrības, kuras organizē dažādus labdarības, kultūras un sporta pasākumus, rosinot iedzīvotājus aktīvi līdzdarboties un iesaistīties pagasta sabiedriskajā dzīvē.

Ēveles mācītājmuižas ēkā izveidots Ēveles tautas nams. Ievērības cienīga ir arī pagasta luterāņu baznīca, kas tika iesvētīta tālajā 1821. gadā. Tās ērģeles, kas veidotas 1874. gadā, ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa nosaukumu ieguvusi Ēveles muižas klēts, kas celta 1793. gadā un saglabāta līdz mūsdienām.

Pagasta vēsturiskā izcelsme

Senatnē Ēveles pagastā dzīvojuši igauņi. 13. gadsimtā pēc ilgām cīņām ar vācu ordeni igauņi šo teritoriju atstāja, to sākot apdzīvot Beverīnas latgaļiem. Rakstos Ēvele ar nosaukumu “Alt-Wohlfahrt” pirmoreiz minēta 1562. gadā, kad Polijas karalis Sigismunds Augusts novadu atdeva Valmieras pilskungam Hevelnam. Latviskojot pilskunga vārdu, radies vietas nosaukums – Ēvele.

1892. gadā Ēveles pagastam pievienoja Ķempēnu pagastu, savukārt 1935. gadā kopējā platība sasniedza 8990 hektārus. Pēc Otrā Pasaules kara 1945. gadā tika izveidots Ēveles un Dakstu ciems, savukārt četrus gadus vēlāk pagasts kā teritoriāla vienība tika likvidēts. 1954. gadā Ēveles ciemam tika pievienots Dakstu ciems, bet 1977. gadā to iekļāva Jērcēnu ciemā. Ēveles pagasts juridiski tika atjaunots 1992. gada 26. aprīlī tā pirmskara robežās.

Ēveles pagasts robežojas ar Rencēnu pagastu, Jērcēnu pagastu, Ērģemes pagastu, Kārķu pagastu un Naukšēnu pagastu.