Koku inventrarizācija Lucas skvērā, Tērbatas ielā 9A, veikta 2016.gada 12.jūlijā. To veica SIA “KOKU EKSPERTS”. Kopā ojektā dabā numurēti un novērtēti 109 koki. Koki objektā numurēti ar speciālu numuru, kas stiprināts pie stumbra.

Inventarizāciju veica eksperts Gvido Leiburgs.

Novērtējot objektu un analizējot koku stāvokļa novērtējumu, secināts:

1. Lucas skvērs ierīkots 20.gs. 69-70-os gados. Skvērā izveidots simetrisks betona plākšņu celiņa tīkls, Tērbatas ielas pusē ir izvietots padomju reālismam raksturīgs skultpurāls veidojums “Bērns ar zivi”. Skvērā ir parka apgaismojuma elementi. Apstādījumu sistēma veidota, pa perimetru sastādot parastās liepas, centrālajā dalā atstāta lauce zālienam, zemāku stādījumu (krūmu un ziemciešu) dobēm un pa perimetru grupās sastādīti gan vietējo, gan introducēto koku taksoni.
2. Vecāko koku vecums teritorijā ir apmēram 40-50 gadi.
3. Novērtētajā teritorijā pavisam aug 13 koku dažādības jeb taksoni:

• 1 Veiča baltegle;
• 1 parastā kļava;
• 3 parastās zirgkastaņas;
• 5 Alegānu jeb dzeltenais bērzs;
• 3 āra bērzi;
• 2 purva bērzi;
• 1 mājas ābele;
• 8 asās egles;
• 17 asās egles “Koster”;
• 2 parastie pīlādži;
• 5 Veimuta priedes;
• 36 parastās liepas;
• 22 platlapu liepas.

4. Teritorijā dominē vietējā koku suga parastā liepa (33%) un no introducētajām koku sugām asā egle (22,9%) un platlapu liepa (20,2%).
5. Teritorijas apstādījumu dendroloģiskā vērtība ir salīdzinoši zema, neskatoties uz to, ka introducētās sugas veido 56% no novērtēto koku skaita.
6. Dendroloģiski visvērtīgākie stādījumi ir Alegānu jeb dzeltenie bērzi (Betula aleghaiensis) (5 gab.). Šie koki veido parka dendroloģisko un struktūras mugurkaulu. Kopumā skvērs ir Latvijā nozīmīga dzelteno bērzu atradne.
7. No introducētajām sugām visplašāk sastopamā asā egle, gan izteikti zilo skuju forma “Koster”, gan zaļi skujotā, diemžēl ir sliktā stāvoklī un lielāko daļu šo koku vajadzēs pakāpeniski likvidēt. Rekomendējoši iespējami ilgi saglabāt divus ainaviskos, atstatos kokus Tērbatas ielas pusē, kam pakāpeniski veidojas sekundārais vainags, tādējādi saglabājot koku ainaviskumu.
8. Vidējais koku fiziskā stāvokļa novērtējums objektā ir 5.22 no 10. Vidējais koku stāvoklis raksturojams kā problemātisks, to galvenokārt ietekmē fakts, ka koki ilgstoši profesionāli nav kopti un aso egļu zemā vitalitāte skvērā.
9. Teritorijā nav izcili koki.
10. 15 koki ir ļoti vērtīgi koki un tos rekomendējams saglabāt.
11. 72 koki ir vērtīgi koki, un tie iespēju robežās ir saglabājami.
12. 22 koki ir mazvērtīgi un nevērtīgi koki Pārsvarā pieļaujama vai rekomendējama šo koku likvidēšana gan stāvokļa, gan ainavas kopšanas nolūkos.
13. Teritorijai ir zema ekoloģiskā vērtība. Vairākos kokos ir vārnveidīgo ligzdas, ko pilsētas apstākļos teorētiski varētu apdzīvot arī ausainā pūce, tādēļ tās saudzējuamas.
14. Novērtētajā teritorijā uz koka Nr.1538 konstatēta īpaši aizsargājamā ķērpju suga: kausveida pleurostikta (Pleurosticta acetabulum). Suga ir aizsargājama saskaņā ar MK noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”.
15. Novērt’tajā teritorijā nav konstatēti īpaši aizsargājami koki saskaņā ar MK noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2.pielikuma kristēriju – stumbra apkārtmērs.
16. Koku kopšanas prioritātes:

• konstatēti 15 koki ar kopšanas prioritāti A – kopšanas darbi veicami tuvāko sešu mēnešu laikā;
• konstatēti 59 koki ar kopšanas prioritāti B – nav steidzami jākopj, bet ir kopšanas nepieciešamība;
• konstatēti 28 koki ar kopšanas prioritāti C – var sakopt, bet kopšanas darbi galvenokārt uzlabo koka vizuālo izskatu;
• konstatēti 7 koki ar kopšanas prioritāti D – kopšana nav nepieciešama (nav vizuāli novērtējamas pazīmes, kas raksturotu kopšanas nepieciešamību)