Rūjienas pilsēta

Platība- 7,8 km²
Iedzīvotāju skaits: 2 725
Robežojas ar Ķoņu pagastu, Naukšēnu pagastu, Jeru pagastu, Vilpulkas pagastu

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS

Rūjienas atrodas Latvijas Republikas ziemeļu daļā pie Latvijas un Igaunijas robežas, 150 km attālumā no Rīgas un 46 km attālumā no nacionālās nozīmes centra Valmieras.

PAR RŪJIENU

Rūjiena ir pilsēta, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem Latvijā. Tā ir jauka pilsētiņa, kuru mēdz dēvēt arī par vislatviskāko pilsētu, jo 95% tās iedzīvotāju ir latvieši. Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās Rūjas upes, tā savukārt, visticamāk, no igauņu vārda ruhi – sile, vienkoču laiva, jo Rūja senatnē bijusi nozīmīgs Livonijas ūdensceļš, bet pats Rūjienas novads ietilpis igauņu Sakalas valstī. Rūjiena piesaista ar mazpilsētai raksturīgo mieru un nesteidzīgo dzīves ritmu, ar īpatnējo rūveniešu valodu, maziem jaukiem veikaliņiem un te var nobaudīt garšīgu ēdienu. Šeit dzīvo atsaucīgi un viesmīlīgi cilvēki.

VĒSTURISKĀ IZCELSME

Jau senatnē novads dēvēts par Vidzemes maizes klēti, krievu kņazi valkājuši prasmīgo rūjieniešu audēju austās drānas, te visagrāk zemnieki sākuši iepirkt mājas par dzimtu, te likts pamats Ziemeļlatvijas armijai. No ziņām, kas atrodamas Indriķa Livonijas hronikā, var secināt, ka Rūjiena kā apdzīvota vieta veidojusies 13. gs. un atradusies igauņu Sakalas valstī. 1260. gadā Livonijas ordenis uzceļ mūra pili, baznīcu. 1461. gadā pirmoreiz dokumentos minēts Rūjienas kā miesta vārds. 18. gs. karu laikā Rūjiena tiek vairākkārt nopostīta, bet vienmēr atkal atjaunota.19. gs. sākas rosīgāka Rūjienas miesta izaugsme un 1897.gadā atklāj Valkas – Rūjienas – Pērnavas šaursliežu dzelzceļa līniju.Tad Rūjienā bija 335 dzīvojamās mājas un vairāki rūpniecības uzņēmumi- kokzāģētava, nažu kaltuve, konfekšu un limonādes rūpnīca u.c., bija 6 skolas. 1920. gadā Rūjienai tiek piešķirts pilsētas nosaukums.

SIMBOLIKA

Rūjienas ģerbonis

1920. gadā Rūjienas pilsēta saņēma pilsētas tiesības un 1925. gadā ģerboni.

Jau 13. gs. Rūjienas novads dēvēts par Vidzemes maizes klēti, tāpēc ģerbonī redzam šo pārticības simbolu – zelta septiņu vārpu labības kūlīti sarkanā laukā un vairoga galvas daļā – trīs zilus linu ziedus zelta laukā, jo Rūjienas apkaime senāk bijusi slavena arī ar linu audzēšanu un pārstrādi.

Rūjienas karogs

Karogs iesvētīts 2000. gada 4. februārī Rūjienas pilsētas 80. gadu jubilejā, piedaloties pilsētas viesiem un rūjieniešiem.

1998. gada vasarā Lielajos dziesmu svētkos Rīgā radās ideja par pilsētas karoga nepieciešamību. Rūjienas pilsētai visā 80 gadu pastāvēšanas vēsturē nekad nav bijis karogs, tāpēc tas bija jāveido no jauna.

1999. gada jūlijā Rūjienas pilsētas karoga paraugu izstrādāja mākslas skolas direktors Jānis Galzons. Karoga izmērs – garums 1,80 m, platums 1,20 m. Karoga pamats – augšējā mala 1/2 no karoga platuma – rīta miglas pelēks, apakšējā mala 1/2 no karoga platuma – Rūjas ūdeņu zils.

1999.gada septembrī karogu izšūšanai nodeva Latvijā pazīstamai karogu izšuvējai Ausmai Apšai Saulkrastos. Ģērboņa izšūšanā izmantoja ap 1000 m zelta diegu un ap 2 kg zīda diegu, katrs dūriens ģerbonī izšūts ar rokām.

Himna Rūjienai

Ē.Siliņa vārdi un mūzika

Gan ievu baltumā,
Gan ziemu saltumā
Skaista un jauka tu esi arvien:
Sējējs no kalna māj,
Taurētājs sardzē stāj,
Pavada gaitās mūs visās ikdien.
Piedz.:
Rūjiena mīļā,
Rūjiena labā
Zini: kaut dzīve sauks tālu prom iet,
Vienmēr es palikšu rūjieniets.
Rūjiena mīļā,
Audz ziedi zvīļa!
Vienmēr es palikšu rūjieniets.
Vienmēr es palikšu rūjieniets.

IEVĒROJAMAS PERSONĪBAS

Abučs Jānis – grāmatu izdevējs
Ādamsons Juris – operdziedātājs, baritons
Alberings Arturs – Ministru prezidents, Zemkopības ministrs
Alksnis Ādams – gleznotājs
Bertāns Dairis – basketbolists
Bertāns Dāvis – basketbolists
Bietags Edvīns – grieķu- romiešu cīņas
Birze Miervaldis – ārsts, rakstnieks, publicists
Grimma Marta – skolotāja, dzejniece, tulkotāja
Krūmiņš Juris – profesors
Liepiņš Harijs – aktieris
Muzikants Raimonds – tēlnieks
Paegle Spricis – sabiedrisks darbinieks, ministrs
Resnis Imants – orķestra diriģents
Rešetins Intars – aktieris
Siliņš Ēvalds – komponists, skolotājs, diriģents
Vārpa Andris – tēlnieks
Zariņš Reinholds Kārlis – diplomāts
Zviedris Ivars – operators, režisors

APSKATES OBJEKTI

Jaunā un Vecā Izstāžu zāle. Jaunājā un Vecājā Izstāžu zālē apskatāmi tikai rūjieniešu vai ar Rūjienu saistītu mākslinieku darbi. Vienā no Izstāžu zāles telpām apskatāmi rūjienieša Jāņa Vaivara zīmētie slavenu kinoaktieru portreti ar paša iegūtiem autogrāfiem. Kopā uzzīmēti 109 aktieri. Bez mākslas darbiem šeit var apskatīt arī Rūjienas mākslas skolas audzēkņu gatavoto koka Lielvārdes jostu (no 36 000 koka elementiem).
Japānas istaba. Veltīta Rūjienas un Higašikavas (Japāna) pilsētu draudzībai. Istabā apskatāmas Japānas draugu dāvinātās dāvanas – Meiteņu dienas uzstādījums, Zēnu dienas uzstādījums, tējas ceremonijai nepieciešamās lietas, kimono un citas ar Japānu saistītas lietas. Pavasarī Ternejas parkā un citviet pilsētā zied sakuras, kas arī ir japāņu dāvana Rūjienai.
Rūjas upes palienes pastaigu taka. Taka vijas gar Rūjas upes krastu aptuveni divu kilometru garumā. Taka piemērota nesteidzīgām pastaigām dabas mīļotājiem. Ejot pa taku, ieraudzīsi skatu platformu, no kuras paveras burvīga ainava. Pastaigu iespējams apvienot arī ar pilsētas apskates objektiem. Upes takas karte apskatāma: šeit.
Rūjienas saldējuma ražotne. Tā aizvien vēl darbojas leģendārajās telpās, turot godā tradīcijas. Saldējums jau gadu gadiem ražojis īstu saldējumu no piena un krējuma, izmantojot dabīgas izejvielas.
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca. Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca celta 1263. gadā, savā pastāvēšanas laikā vairākkārt nopostīta, pārbūvēta un pārveidota. Pēc pēdējā ugunsgrēka 1974. gadā tā pašu spēkiem atkal atjaunota un 2017. gadā nodegušā torņa vietā par ziedojumu un pašvaldības līdzekļiem uzbūvēts jauns tornis. Baznīcā atrodas piemiņas plāksnes un tēlnieka Egona Zvirbuļa veidotais piemineklis “Uz tēvzemes altāra” Pirmajā pasaules karā un atbrīvošanas cīņās kritušajiem draudzes locekļiem. Ugunsgrēkā izglābta un saglabājusies Igaunijas vācu gleznotāja Fridriha Ludviga fon Maidela (1795-1846) altārglezna, kuru 1836. gadā mācītājs Benjamiņš Bergmanis Tērbatā ieguvis pret veselu pajūgu senu Bībeļu kolekciju.
Piemineklis “Sējējs”. 1939. gadā uzstādītais tēlnieka Kārļa Zemdegas piemineklis – jauneklis ar sētuvi – veltīts Latvijas brīvvalsts zemkopības ministram rūjienietim Arturam Alberingam. Kādā 1951. gada naktī pieminekli nogāza, sadalīja un noslēpa. Kopš 1988. gada 18. novembra “Sējējs” atkal stāv savā vietā.
Ternejas parks (vecā kapsēta). Parks ir rekonstruēts, izveidoti celiņi un atpūtas zonas, gājējus priecē skaistas puķu dobes un sakuras. Veco kapu teritorijā uzstādītas vairākas piemiņas zīmes un pieminekļi.
Piemineklis “Tālavas taurētājs“. Tēlnieka Kārļa Zemdegas Somijas granītā veidotais piemineklis tapis 1937. gadā. Autora dotais nosaukums – “Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis.”
Rūjienas pilskalns. Pirmoreiz hronikā Rūjienas pils minēta 1125. gadā, sagrauta Ziemeļu kara laikā 1704. gadā. Pašreiz maz kas palicis pāri no Rūjienas pilsdrupām. Cilvēki mūra akmeņus izmantojuši dzirnavu dambja un ēku celšanai.