Katra pilsēta vai ciems ir savā veidā unikāls, tiem kā cilvēkiem ir sava seja, raksturs, vēsture un īpatnības. Arī Seda nav izņēmums. Ja pilsētas seja ir Staļina klasicisma divstāvu ēku apbūve pagājušā gadsimta 40. un 50. gadu stilā, tad pilsētas raksturs ir cilvēki, kuri šeit ieradušies būvēt jauno ciematu un strādāt kūdras ieguvē. Vēsturiski izveidojies tā, ka pēc kūdras fabrikas atvēršanas piecdesmito gadu vidū, radās nepieciešamība pēc arvien vairāk jaunām darba rokām. Tādēļ vairākās vietās, galvenokārt bijušās Padomju Savienības Eiropeiskajā daļā, tika veikta aģitācija ar nolūku, aicināt ļaudis pārcelties uz Sedu, tika piedāvāts darbs, dzīves vieta, bija bērnudārzs, skola, slimnīca – viss, kas nepieciešams jaunas dzīves uzsākšanai. Protams, ka vairākām ģimenēm šāds priekšlikums izklausījās gana vilinošs un tā rezultātā, gan krievu, gan baltkrievu, gan ukraiņu un daudzu citu tautību cilvēki nonāca Vidzemes mežu ielokā starp Valku un Valmieru, kur dzimusi tagadējā pilsēta Seda. Vienlaikus ar jaunu cilvēku ierašanos Sedā, šeit ienāca arī dažādu tautību tradīcijas, kas veidoja vietējo kultūrtelpu.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā lielākā daļa sedēniešu atgriezās savās dzimtajās zemēs, jo stipri samazinājās darba vietas Sedā, tika slēgti vairāki kūdras fabrikas cehi. Ar laiku Sedā mainījās etniskais sastāvs, uz dzīvi apmetās vairāk latviešu, tomēr, lielākais iedzīvotāju skaits ir krieviski runājošie. Statistikas dati šobrīd rāda, ka Sedas iedzīvotāju sastāvs ir sekojošs: pavisam iedzīvotāji – 1112, t.sk. latvieši 343, krievi 567, baltkrievi 91, ukraiņi 40, poļi 15; lietuvieši 8, un citu tautību pārstāvji – 48 iedzīvotāji.
Kopš 2007.gada Sedā darbojas biedrība “Cerības pakāpiens”, kura dibināta ar sākotnējiem mērķiem- veicināt personas izglītošanu, veicināt jauniešu un pārējo iedzīvotāju līdzdalību pilsētas ilgtspējīgā attīstībā un izaugsmē, atbalstīt mazturīgos iedzīvotājus.
2022.gada beigās biedrībai mainījās valdes sastāvs – valdes priekšsēdētāja Viktorija Brjuņina pārstāv mazākumtautību saimi. Raugoties uz pilsētas etnisko sastāvu, biedrība akcentē savu darbību mazākumtautību integrācijas virzienā. Šogad biedrība ar pašvaldības atbalstu noorganizēja bērnu svētkus. Biedrības darbības uzlabošana realizēts projekts “Materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums”. Šobrīd noris Ināras un Borisa Teterevu fonda projekta “Pats savam saimes galdam” realizācija, kuras ietvaros iegādāti stādi un sēklas, kas piešķirti 14 ģimenēm, kuras bija gatavas iesaistīties šajā projektā, čakli strādājot savos dārzos un izaudzējot ražu.
Biedrība konstatējusi, ka nav pietiekami daudz apkopotu sedēniešu stāstu par vēsturi, tādēļ radās ideja, ievākt informāciju no mazākumtautību nācijām, kuras apdzīvo Sedas pilsētu, par to, kā nokļuvuši Sedā, cik ilgi šeit dzīvo, kādi iespaidi par pilsētu, kādas tradīcijas un paražas ievēro. Ir tikušas pierakstītas dažas intervijas ar interesantiem stāstiem, un, izmantojot izdevību, biedrība aicina ikvienu sazināties ar biedrības pārstāvjiem un padalīties ar saviem vēsturiskajiem stāstiem par dzīvi Sedā. Katra cilvēka stāsts ir unikāls. Piemēram, Aleksandrs Brjuņins pastāstīja, kā septiņdesmito gadu vidū aktīvo sportistu grupa tika pie labām slēpēm. Noticis bartera darījums starp slēpju rūpnīcu Pērnavā un Sedas kūdras fabriku – apmaiņā pret slēpju pāri bija jānogādā Pērnavā tonna dzelzceļa sliežu (metāllūžņi), tādējādi sportisti ieguvuši 11 augstas kvalitātes slēpju. Ticam, ka šādās sarunās var atklāties daudz interesantu, nepierakstītu notikumu, kas veido Sedas vēsturi. Ceram uz sedēniešu atsaucību!
Informatīvais materiāls sagatavots ar Valmieras novada fonda un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas noslēgtā “Līdzdarbības līgums par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības attīstības un mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas jomā Vidzemes reģionā” ietvaros.
Viktoriia Briunina, biedrības “Cerības pakāpiens” valdes locekle