Vecates pagasta bibliotēka 2024. gada 30. aprīlī aicina uz pasākumu “Eiropas Jāņi”. Programmas pirmajā daļā plkst. 15.00 LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Sandis Laime stāstīs par nakts raganu un spīganu tradīciju Ziemeļvidzemē un īpašu tematikai veltītu repertuāru piedāvās Vecates pagasta vokālais ansamblis “Dziedātprieks” Baibas Bīviņas vadībā. Ansambļa vizuālais tēls un vides noformējums taps sadarbībā ar rokdarbu entuziastu kopu “Kamolītis”.
No 17.00 norises pārcelsies uz Vecates muižas parku, kur uz tikšanos pie ugunskura aicinātas visu vecumu un stilu raganas un spīganas, burvji un velni! Gan tie, kas ir lasījuši kaut vai vienu grāmatu par raganām, gan tie, kas vēl nemāk lasīt vai vairs nevar palasīt. Senas aizsardzības tehnikas vēsta, ka rituāla pārtapšana savu murgu un baiļu tēlos, ir lielisks paņēmiens, kā sevi pasargāt. Visas spilgtās personības, kas nesīs savu raganismu vai iemiesosies citās būtnēs, aicinātas nogaršot raganu zupu, piedalīties vai vērot Raganu parādi, kurā katrs tiks pie titula, goda un varas.
Vecates pagasta bibliotēka šādu tēmu izvēlējusies vairāku iemeslu dēļ. Vispirms jau Ziemeļvidzemē un tieši Vecates tuvumā folkloras materiālos ir gana augsta dažādu raganu un spīganu nostāstu koncentrācija. Otrkārt, ja domājam par raganām, tad gan slavenā Otfrīda Preislera darba “Mazā Raganiņa”, gan Eiropas kultūras ietekmes dēļ, zināms, ka nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju ir Valpurģu nakts. Latvijas ekvivalents Valpurģu nakts izdarībām ir mūsu pašu Jāņu nakts rituāli. Iemesls vienkāršs – Centrāleiropā klimatiskā ziņā mūsu Jāņi vairāk sakristu ar Valpurģu nakti, pusotru mēnesi agrāk nekā Latvijā.
Ja jau esam un gribam būt Eiropā, tad ir arī laiks runāt par Eiroparlamenta vēlēšanām, kuras notiks īsi pirms Latvijas Jāņiem. Jaunajā Bibliotēku nozares stratēģijā 2023 – 2027 bibliotēku veicamo darbu sarakstā ir ne tikai darbs ar krājumu, nodarbošanās ar novadpētniecību, tostarp raganu vēstures pētīšanu, bet arī ieguldījuma došana iekļaujošas, demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošanā. Stratēģijas 9.3. punktā rakstīts: “veicināt izpratni par kopējām Eiropas vērtībām, sekmēt kultūru daudzveidību, pilsoniskumu un demokrātiju sabiedrībā”. Lai cik mazu pagastu un ciemu iedzīvotāji nebūtu aizņemti cīņā ar izdzīvošanas izaicinājumiem un reizēm nejustos aizmirsti, arī Vecate var dot savu ieguldījumu skaisto vārdu iemiesošanā.
Vecates “Eiropas Jāņi” nedaudz provokatīvā veidā aicina uz svētkiem, kuros raganas tēls izmantots kā spēka, brīvdomības un dažādības simbols. Tiek svinēta vārda un izpausmes brīvība. Jo blakus senos laikos tapušajiem tēliem un māņticībām, ir gana skaidrs, ka raganas un burvji ir spēcīgi, zinoši un varoši cilvēki, kuri agrāk vai vēlāk kļūst neērti kontrolējošai varai. Ja Latvijā un Eiropā viss ir labi ar demokrātiju, tad raganu prāvām nekad vairs nevajadzētu notikt.
Latviešu konversācijas vārdnīcas (1938) 17. sējuma 34819 lapaspusē zem šķirkļa “ragana” rakstīts: “latviešu raganas nav ļaunas, bet gādīgas”.
Informāciju sagatavoja: Inta Balode, Vecates pagasta bibliotēkas vadītāja