Šodien, kad atzīmējam Pasaules ergoterapijas dienu, iepazīstinām ar vienu no četrām Vidzemes Rehabilitācijas centra ergoterapeitēm – Dženetu Spolīti, kura VRC komandai pievienojās šovasar. Viņa ir smilteniete, kura kopš pamatskolas laikiem zinājusi, ka studēs “stradiņos”. Vēlāk, Ķīpsalā notiekošajā izstādē “Skolas 2017”, piegājusi arī pie Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes stenda. Augstskolas pārstāve tik pārliecinoši stāstījusi, cik aizraujošs un svarīgs ir rehabilitācijas speciālista darbs, ka Dženeta izlēmusi: “Tas būs arī manējais!” Bet ergoterapeita darba specifiku līdz galam sapratusi 3. kursā, praksē Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”.
“Kāds ir mans darbs? Atbildīgs un ar katru pacientu atšķirīgs. Jēgpilns. Ir tāds gandarījums, kad redzu uzlabojumus pacienta funkcionālajā stāvoklī, kas nozīmē, ka mani un pacienta terapijas mērķi tiek sasniegti,”
stāsta Dženeta.
Ergoterapeita palīdzība pacientam nepieciešama dažādos gadījumos – pēc pārciesta insulta, pēc lūzumiem augšējās ekstremitātēs, politraumām, galvas traumām, locītavu endoprotezēšanas operācijām, pacientiem ar kustību traucējumiem, perifēro nervu bojājumiem, psihiskām saslimšanām, reimatoloģiskām saslimšanām, apdegumiem un citiem. Terapijas galvenais mērķis – pēc iespējas atjaunot cilvēka spējas veikt ikdienas aktivitātes, aizkavēt nespējas rašanos, palīdzēt pielāgoties jaunajiem apstākļiem, mazināt cilvēka fizisko vai garīgo disfunkciju.
Dženeta ar pacientiem strādā katru dienu, ar insulta pacientiem pat divas reizes dienā. Nodarbības ir praktiskas, ar vingrinājumiem, kas palīdz mazināt ekstremitāšu nekustīgumu vai tūsku un palielina muskuļu spēku. Tiek apgūtas it kā elementāras darbības, kuras veikt traucē saslimšana vai trauma – kā pareizi piecelties no gultas, kā mazgāties, kā apģērbties, kā satvert krūzi, lai padzertos, kā apsēsties, lai varētu piecelties.
“Ļoti svarīga ir pacienta iesaistīšanās un līdzesība. Saprotu, ka vingrinājumus veikt nav tik vienkārši, ir jāpiepūlas, jāpiedomā, bet katrs vingrinājums ir solis tuvāk neatkarībai ikdienas aktivitātēs. Ergoterapija vispirms ir darbības vārds,”
uzsver Dženeta.
Tāpēc svarīgs ir arī pacienta piederīgo atbalsts un uzmundrinājums turpināt fiziskās aktivitātes. Savukārt strādājot ar bērniem, speciāliste atzīst, ka liels darbs jāiegulda komunikācijā ar vecākiem, jo no viņu iesaistīšanās ir ļoti atkarīga bērna attīstība un spēja iekļauties sabiedrībā.
Rūpējoties par pacienta dzīves kvalitāti, ergoterapeite iesaka piemērotākos tehniskos palīglīdzekļus, pielāgo tos katra vajadzībām un apmāca pacientus to lietošanā ikdienas aktivitātēs. Viņa arī izglīto pacientus par ergonomikas pamatprincipu pielietošanu darba vidē un mājās, kā arī par kritienu riska profilaktiskiem pasākumiem, lai vide kļūtu drošāka, piemēram, nostiprināt paklājus vai sakārtot elektrības vadus, lai aiz tiem neaizķertos.
Plānotā rezultāta sasniegšanā svarīgs ir multiprofesionālas komandas darbs, atzīst Dženeta, stāstot, ka, atbilstoši diagnozei, ar pacientu strādā arī fizioterapeits, audiologopēds, uztura speciālists un citi speciālisti. Terapijas laikā ergoterapeite vēro un izvērtē uzlabojumus vai izmaiņas pacienta funkcionālajā stāvoklī un pārrunā pacienta vajadzības ar pašu pacientu vai ar viņa ģimeni.
Vai ergoterapeits paliek profesionālis arī ārpus slimnīcas sienām? Gadoties, atzīst Dženeta. Ieraugot cilvēku riteņkrēslā vai pārvietojoties ar citiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, viņa mēdz novērot vai palīglīdzeklis ir atbilstošs cilvēka funkcionālajam stāvoklim un antropometriskajiem rādītājiem.
Profesijas svētku dienā Dženeta saviem Vidzemes Rehabiltācijas centra kolēģiem saka paldies par atbalstu un uzņemšanu kolektīvā un novēl panākumus visiem Latvijas ergoterapeitiem.
Informāciju sagatvoja:
Benita Brila
SIA “Vidzemes slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste