Kopš 1961. gada 23. martā tiek atzīmēta Pasaules meteoroloģijas diena. Gadu no gada šai dienai veltītie temati mainās. Šī gada tēma ir “Agrīna brīdināšana un agrīna rīcība” – uz ietekmi balstītu prognožu un brīdinājumu sagatavošana. Tēma uzsver hidrometeoroloģiskās un klimatiskās informācijas būtisko nozīmi katastrofu risku mazināšanā.
Ekstremālu laika apstākļu un plūdu radītā postošā ietekme daudzviet pasaulē kļūst arvien biežāka un spēcīgāka. Ikviens no mums var būt pakļauts apdraudējumiem, kas rodas iedzīvotāju skaita pieauguma, urbanizācijas un vides degradācijas rezultātā. Lai zinātu, cik piesardzīgiem mums ir jābūt, kad tuvojas kāda vētra, ilgstošs karstuma vilnis, negaiss vai, piemēram, plūdi, ir nepieciešams sekot līdzi laika apstākļu prognozēm.
Tomēr mūsdienās ar prognozēm, kas informē, kādi laikapstākļi būs, vairs nepietiek. Lai glābtu dzīvības un mazinātu laikapstākļu ietekmi uz īpašumiem un infrastruktūru, līdztekus datiem par laika apstākļiem, prognozes un brīdinājumus nepieciešams papildināt ar informāciju, kādus postījumus tie var izraisīt un kā iedzīvotājiem rīkoties bīstamo laika parādību gadījumā.
Arī starptautiskajai sadarbībai starp atsevišķo valstu nacionālajiem meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem dienestiem un uz vienotiem pamatiem veidotām brīdinājumu sistēmām ir būtiska nozīme, lai labāk sagatavotos un reaģētu, novēršot draudus cilvēku dzīvībām, īpašumiem vai videi. Sagatavošanās un spēja rīkoties īstajā laikā un vietā var samazināt kaitējumus un aizsargāt ikvienu gan tagad, gan arī nākotnē.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) aktīvi strādā, lai pilnveidotu uz ietekmi vērsto brīdinājumu sistēmu, tādēļ esam iesaistījušies projektā Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā. Ir aizsācies projekta otrais gads, kad strādājam, gan analizējot klimatiskos datus un pārskatot hidroloģiskos un meteoroloģiskos brīdinājumu kritērijus, gan veidojot sistēmu hidroloģisko un meteoroloģisko apstākļu radītās ietekmes novērtēšanai.
Lai uz ietekmi balstīta prognožu un brīdinājuma sistēmas izveide būtu efektīva, svarīga ir arī citu organizāciju iesaiste, kuru rīcībā ir dati par hidroloģisko un meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi. Šobrīd veiksmīga sadarbība ir izveidojusies gan ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), gan arī AS Latvijas Valsts meži un AS Sadales tīkls, kā arī apdrošināšanas jomas pārstāvjiem, pašvaldībām un citiem uzņēmumiem. To dati sniedz būtisku informāciju, lai labāk spētu gan definēt brīdinājumu kritērijus, gan izvērtēt hidrometeoroloģisko apstākļu radīto ietekmi. Nākotnē savstarpēja sadarbība būs nozīmīgi arī brīdinājumu efektivitātes novērtēšanai.
Andris Vīksna, LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs: “Uz ietekmi vērsta hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēma ļautu pielāgoties klimata pārmaiņām, kad biežāk tiek novērotas ekstremālas meteoroloģiskās un hidroloģiskās parādības, kas izraisa lielus postījumus un ekonomiskos zaudējumus, atsevišķās situācijās laupot pat cilvēku dzīvības. Tā ļaus sabiedrībai sniegt ne vien vispārēju informāciju par prognozēto laika apstākļu, piemēram, vētras vai lietusgāzes intensitāti, bet arī detalizētāk informēt to par sagaidāmo ietekmi, iekļaujot arī konkrētus norādījumus par nepieciešamo rīcību dažādās situācijās.”
Par LVĢMC
LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.
Sanita Pelēķe,
Sabiedrisko attiecību speciālists