26.maijā Valmierā atzīmējam pilsētas atbrīvošanas no lieliniekiem 102.gadadienu un godinām Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rotu, pieminot vēsturiskos notikumus un izrādot cieņu drosmīgajiem 1919.gada Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rotas cīnītājiem, tajā skaitā vairāk nekā 70 skolēniem un studentiem no Valmieras.
Plkst.9.30 Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ), Valmieras pilsētas pašvaldības un citu organizāciju pārstāvju delegācija noliks ziedus piemiņas vietās pie Viljandi Skolnieku rotas karavīra, igauņa Viktora Andersona piemiņas plāksnes, kas atrodas pie Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas, Skolnieku rotas pieminekļa (Leona Paegles ielā 1), Valmieras pilsētas (centra) kapos pie Edgara Krieviņa atdusas vietas un VVĢ parkā.
No plkst.11.00 līdz 12.30 ikviens interesents tiek aicināts pievienoties VVĢ tiešsaistes atceres pasākumā ZOOM platformā https://ej.uz/karoga-svetki. Tiešsaistes pasākuma atklāšanā uzrunas teiks Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rotas karoga atjaunošanas iniciators Māris Niklass un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Turpinājumā sekos VVĢ vēstures skolotājas Inetas Amoliņas stāstījums par Valmieras atbrīvošanu pirms 102 gadiem un Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rotu, kā arī viņa iepazīstinās ar ceļojošo izstādi “Pateicība brīvības sargātājiem”. Plašāka informācija par izstādi šeit. Noslēgumā tiks prezentēta VVĢ 7.klases skolnieces Beatrises Silanžas izstrādātā interaktīvā karte “Virtuāls ceļojums barikāžu laikā”. Plašāka informācija par interaktīvo karti šeit.
Pasākumu klātienē ar tradicionālo karogu nodošanu plānots organizēt 15.septembrī, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību.
Skolnieku rotas stāsts Valmierā
1919.gada 26.maijā Valmieru no lieliniekiem atbrīvoja igauņu karaspēks, kura sastāvā bija Viljandi Skolnieku rota. Lielinieki panikā bēga uz Pārgauju, nodedzinot aiz sevis Gaujas tiltu. Kā stāsta aculiecinieki, apjukums bijis tik milzīgs, ka tilts aizdedzināts pirms laika un daļa “sarkano” dabūjuši glābties no liesmām upē un turpināt bēgšanu peldus. Izrādījās arī, ka mūsu karavīri jau bija to iepriekš paredzējuši. Kāda grupa bija pārbridusi Gauju pie krācēm, lai vajātu lieliniekus vēl tālāk. Pēc dažām stundām šāvieni apklusa. Sāka zvanīt baznīcā. Tad no baznīcas torņa telpas pūtēju orķestra izpildījumā atskanēja “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” un “Dievs, svētī Latviju!”. Cilvēki uz ielām apkampās, māju logos parādījās nacionālie karogi. Valmiera bija atbrīvota!
Brašo igauņu puišu iedvesmoti, Valmieras reālskolas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa aicinājumam pievienojās arī Valmieras jaunieši. Bruņojušies ar šautenēm, viņi no namu jumtiem uzturēja uguni uz komunistu pozīcijām Pārgaujā, kā arī dažas dienas veica kārtības uzturēšanu pilsētā. Valmieras puišiem apvienojoties ar cēsniekiem, jūnija sākumā izveidoja brīvprātīgo Cēsu pulka Skolnieku rotu, kas piedalījās gan Cēsu kaujās, gan turpmākajās Latvijas Brīvības kara cīņās.